Apstiprināts ar dibinātāja Biedrības "RDAC" 2017.gada 09.maija lēmumu Nr. 09-05/2017

I.nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Šķīrējtiesas izveidošana

1. Šķīrējtiesas nosaukums - Rīgas apgabala šķīrējtiesa /turpmāk tekstā “Šķīrējtiesa”/. Šķīrējtiesa darbojas pastāvīgi un izveidota, lai nodrošinātu šķīrējtiesai pakļauto civiltiesisko strīdu izšķiršanu. Šķīrējtiesa reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra šķīrējtiesu reģistrā ar Nr.40003760582.

2. Šķīrējtiesas nosaukuma tulkojums krievu valodā: Рижский окружной третейский суд. Šķīrējtiesas nosaukuma tulkojums angļu valodā: Riga District Arbitration Court.

3. Šķīrējtiesas dibinātājs: biedrība “RDAC”, reģ. Nr.40008232684.

4. Šķīrējtiesas interneta mājaslapa: www.rigasast.lv

2.pants. Šķīrējtiesā izšķiramie strīdi

1. Šķīrējtiesa izšķir jebkuru civiltiesisku strīdu, ja puses ir brīvprātīgi vienojušās un noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izskatīšanai Šķīrējtiesā (šķīrējtiesas līgumu), izņemot strīdu:

1) kura izspriešana varētu aizskart tādas persona tiesības, kas nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;

 2) kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai par kuru pieņemts šķīrējtiesas nolēmums var skart valsts vai pašvaldības iestādes tiesības;

3) kurš saistīts ar ierakstiem civilstāvokļa aktu reģistrā;

4) par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;

5) par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;

6) par fiziskās personu izlikšanu no dzīvojamām telpām;

7) starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot tiesību normas, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);

8) par to personu tiesībām un pienākumiem, kurām pasludināts maksātnespējas process.

2. Šķīrējtiesā netiek izšķirti strīdi, kas saistīti ar sevišķā tiesāšanas kārtībā izskatāmajiem jautājumiem.

3.pants. Piemērojamās procesuālās un materiālo tiesību normas

1. Ja puses rakstveidā vienojušās par to, ka strīdi, kas attiecas uz konkrētu līgumu, tiks nodoti izskatīšanai Rīgas apgabala šķīrējtiesā (Šķīrējtiesas līgums), tad tādi strīdi tiks izšķirti pamatojoties uz LR Civilprocesa likuma D daļu "Šķīrējtiesa", Šķīrējtiesu likumu, šo Reglamentu un pušu vienošanos.

2. Izšķirot strīdu, Šķīrējtiesai vispirms jāapsver, vai puses ir vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījuma paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības. Tāda vienošanās ir spēkā, ciktāl tā nav pretrunā ar Civillikuma 19., 24., un 25. panta noteikumiem.

3. Ja puses nav vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības, vai šķīrējtiesa atzinusi to par spēkā neesošu, pušu tiesiskajām attiecībām piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Latvijas Civillikuma Ievada un Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes Regulas (EK) Nr.593/2008 noteikumiem.

4.pants. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs

Šķīrējtiesas darbu vada Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, kas veic Šķīrējtiesas Reglamentā noteiktās funkcijas.

2.nodaļa. Šķīrējtiesas līgums

5.pants. Līguma jēdziens, puses un forma

1. Šķīrējtiesas līgums ir vienošanās par strīda, kas jau radies vai var rasties nākotnē, nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā.

2. Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt rīcībspējīga fiziskā persona neatkarīgi no pilsonības un dzīvesvietas, un Latvijā vai ārvalstīs reģistrēta juridiskā persona vai cits privāto tiesību subjekts.

3. Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā un pušu vienošanās par strīda nodošanu šķīrējtiesai (šķīrējtiesas līgums) var būt izteikta:

1) kā atsevišķs abpusējs līgums;

2) kā speciāls noteikums (šķīrējtiesas klauzula), kuru var ietvert jebkurā līgumā;

3) par rakstveida līgumu uzskatāma arī vienošanās, kas noslēgta, apmainoties ar pasta sūtījumiem vai izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus un nodrošinot, ka pušu griba nodot jau radušos vai iespējamu civiltiesisko strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā tiek fiksēta ar drošu elektronisko parakstu.

4.Noslēdzot šķīrējtiesas līgumu, puses papildus var vienoties par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesas procesa kārtību, mutvārdu vai rakstveida procesu, šķīrējtiesas procesa norises vietu, šķīrējtiesas procesa valodu, šķīrējtiesas izdevumu segšanas kārtību, piemērojamo likumu un citiem jautājumiem saskaņā ar likumu.

5. Ja puses vienojušās par strīda izšķiršanu šķīrējtiesā, bet nav noteikušas konkrētu šķīrējtiesu, un prasītājs iesniedzis prasību Rīgas apgabala šķīrējtiesā, tad, ja otra puse tam piekrīt, strīds ir pakļauts Rīgas apgabala šķīrējtiesai. Šādā piekrišana uzskatāma par saņemtu, ja otrā puse nav cēlusi savus iebildumus 20 dienu laikā no attiecīga Rīgas apgabala šķīrējtiesas paziņojuma nosūtīšanas dienas.

6.pants. Šķīrējtiesas līguma spēks

1. Personas, kas noslēgušas līgumu par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā šķīrējtiesas līgums nav grozīts vai atcelts.

2. Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigusies tiesiskā attiecība, kuras sakarā tas noslēgts.

3. Ja vienošanās par strīda nodošanu izšķiršanai Šķīrējtiesā kā atsevišķs noteikums ietverts pušu noslēgtajā līgumā, šī vienošanās ir uzskatāma par patstāvīgu līgumu. Ja līguma termiņš ir izbeidzies vai līgums atzīts par spēkā neesošu, vienošanās par strīda nodošanu izskatīšanai Šķīrējtiesā paliek spēkā.

4. Cedējot prasību, uz cesionāru pāriet prasījuma tiesības, bet ne līgumā ietvertā šķīrējtiesas klauzula par civiltiesiskā strīda izskatīšanu Šķīrējtiesā. Prasījuma cesija ir pamats šķīrējtiesas procesa izbeigšanai, ja vien puses nav no jauna vienojušās par civiltiesiskā strīda izskatīšanu Šķīrējtiesā.

7.pants. Paziņošana, termiņu aprēķināšana

1. Šķīrējtiesa sagatavotos dokumentus (spriedumus, lēmumus, paziņojumus u.c.) nosūta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā. Dokumentus, kurus sagatavo un iesniedz Šķīrējtiesai puse (prasības pieteikumu, atsauksmi par prasību u.c.), Šķīrējtiesa otrai pusei nosūta pasta vai elektroniskā pasta sūtījumā vai paziņo par to saņemšanu Šķīrējtiesā un iespējām ar tiem iepazīties.

2. Šā panta 1.punktā minētos dokumentus fiziskajai personai nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz tās deklarētas dzīvesvietas adresi, bet, ja deklarācijā norādīta papildu adrese, - uz papildu adresi, ja vien fiziskā persona saziņai ar Šķīrējtiesu nav norādījusi citu adresi, bet juridiskajai personai - uz tās juridisko adresi.

3. Šā panta 1.punktā minētos dokumentus elektroniskā pasta sūtījumā nosūta, ja puse ir paziņojusi Šķīrējtiesai, ka piekrīt saziņai ar Šķīrējtiesu izmantot elektronisku pastu. Šādā gadījumā Šķīrējtiesa dokumentus nosūta uz puses norādīto elektroniskā pasta adresi. Ja Šķīrējtiesa konstatē tehniskus šķēršļus dokumentu nosūtīšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos nosūta ierakstītā pasta sūtījumā.

4. Paziņojumu par pirmo šķīrējtiesas sēdi nosūta pusēm ierakstītā pasta sūtījumā ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu.

5. Šā panta 1.punktā minētie dokumenti uzskatāmi par saņemtiem izsniegšanas dienā, ja tie ir piegādāti un izsniegti adresātam personīgi. Ja tie ir nosūtīti ar pasta sūtījumu, uzskatāms, ka tie saņemti septītajā dienā pēc pasta sūtījuma nosūtīšanas dienas, bet, ja tie nosūtīti elektroniskā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka tie saņemti divu darbdienu laikā pēc nosūtīšanas dienas.

3.nodaļa. Šķīrējtiesas procesa sagatavošana

8.pants. Strīda pakļautības noteikšana

1. Par strīda pakļautību lemj šķīrējtiesas sastāvs.

2. Ja puses ir vienojušās par strīda nodošanu izskatīšanai Šķīrējtiesā, prezumējams, ka puses ir vienojušās, ka jebkurš strīds, nesaskaņa vai prasība, kas izriet no konkrētā līguma, kas skar to vai tā pārkāpšanu, izbeigšanu vai spēkā neesamību tiks izšķirts Šķīrējtiesā.

3. Iesniegumu par to, ka strīds vai tā daļa nav pakļauti Šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz dienai, kad beidzas atsauksmes iesniegšanas termiņš.

4. Šķīrējtiesa jautājumu par strīda pakļautību izlemj ierosinot šķīrējtiesas procesu. Tomēr Šķīrējtiesai ir tiesības uzsākt šķīrējtiesas procesu un izlemt šo jautājumu jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā.

5. Ja Šķīrējtiesa atzīst, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta Šķīrējtiesai, Šķīrējtiesa izbeidz tiesvedību strīdā vai tā daļā, pieņemot lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu pilnībā vai tā daļā.

9. pants. Šķīrējtiesas procesa norises vieta

Šķīrējtiesas sastāvam ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa norises vietu, ievērojot lietderības apsvērumus, ja puses par to nav vienojušās.

10.pants. Šķīrējtiesas procesa kārtības noteikšana

1. Pusēm ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību.

2. Šķīrējtiesas process notiek saskaņā ar Šķīrējtiesas Reglamentu, ja puses nav šķīrējtiesas līgumā vienojušās par citu šķīrējtiesas procesa kārtību, ciktāl to pieļauj Šķīrējtiesas Reglaments.

11.pants. Šķīrējtiesas valoda.

1. Pusēm ir tiesības vienoties par šķīrējtiesas procesa valodu. Ja puses nav par to vienojušās, šķīrējtiesas procesa valodu nosaka Šķīrējtiesas sastāvs.

2. Ja kāds no procesa dalībniekiem nepārvalda valodu, kurā notiek process, Šķīrējtiesa pieaicina tulku. Tulka pakalpojumu apmaksas kārtību nosaka Šķīrējtiesa.

3. Šķīrējtiesa var pieprasīt pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process.

12.pants. Termiņi.

1. Procesuālos termiņus nosaka Šķīrējtiesas sastāvs, ievērojot likuma un Reglamenta noteikumus. Līdz Šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanai procesuālos termiņus nosaka Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

2. Atsevišķos gadījumos, ja tas ir nepieciešams, Šķīrējtiesa pēc savas iniciatīvas vai kādas no pusēm lūguma var pagarināt procesuālo termiņus.

3. Pēc ieinteresētās puses lūguma Šķīrējtiesa (Šķīrējtiesas sastāvs vai Šķīrējtiesas priekšsēdētājs), ja uzskata to par lietderīgu un atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem, var lemt par noteikto termiņu atjaunošanu to nokavējuma gadījumā. Ieinteresētās puses pieteikumam par procesuālā termiņa atjaunošanu pievienojami dokumenti, kas nepieciešami procesuālās darbības izpildīšanai, un pamatojums termiņa atjaunošanai.

4.nodaļa. Šķīrējtiesneši

13.pants. Šķīrējtiesnešu skaits

1. Šķīrējtiesnesis ir persona, kas iekļauta Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā un kas atbilstoši šķīrējtiesas līguma un Reglamenta noteikumiem ir iecelta strīda izšķiršanai. Šķīrējtiesnešu saraksts iesniegts Uzņēmumu reģistram un ievietots Šķīrējtiesas mājaslapā.

2. Šķīrējtiesnesis var tikt iecelts no šķīrējtiesnešu saraksta. Šķīrējtiesnešu sarakstā iekļautie šķīrējtiesneši atbilst Šķīrējtiesu likuma 14., 15.panta prasībām un ir rakstveidā piekrituši būt šķīrējtiesnešu sarakstā.

3. Šķīrējtiesnesim jāpilda savi pienākumi godprātīgi, viņam jābūt objektīvam un neatkarīgam, un šķīrējtiesnesis nedrīkst pakļauties nekādai ietekmei. Šķīrējtiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā Šķīrējtiesu likuma 16.pantā noteiktajos gadījumos.

4. Šķīrējtiesa var sastāvēt arī no viena šķīrējtiesneša, ja puses tā vienojas.

5. Šķīrējtiesnešu skaitam jāveido nepāra skaitlis. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, Šķīrējtiesas sastāvs sastāv no trim šķīrējtiesnešiem.

14.pants. Šķīrējtiesnešu iecelšana.

1. Šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību nosaka puses. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ saskaņā ar Šķīrējtiesas Reglamentu no šķīrējtiesnešu saraksta, ievērojot pušu līdztiesību.

2. Ja puses ir vienojušās iecelt vienu šķīrējtiesnesi, bet nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi, Šķīrējtiesa, nosūtot atbildētājam paziņojumu par prasības saņemšanu, piedāvā viņam vienoties ar prasītāju par konkrētu šķīrējtiesnesi. Ja puses Šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesi ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

3. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ sekojošā kārtībā:

1) iesniedzot prasību Šķīrējtiesā prasītājs norāda šķīrējtiesneša kandidatūru no šķīrējtiesnešu saraksta;

2) 15 dienu laikā no prasības pieteikuma nosūtīšanas dienas atbildētājs iesniedz Šķīrējtiesai un prasītājam pieteikumu par otra šķīrējtiesneša kandidatūru no šķīrējtiesnešu saraksta;

3) divi pušu izvēlētie šķīrējtiesneši nekavējoties izvēlas trešo šķīrējtiesnesi no šķīrējtiesnešu saraksta, kas ir Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs;

4) ja divi pušu izvēlētie šķīrējtiesneši 3 dienu laikā nevar vienoties par trešo šķīrējtiesnesi, to ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs;

5) ja atbildētājs Reglamenta noteiktajā termiņā neiesniedz Šķīrējtiesai pieteikumu par šķīrējtiesneša iecelšanu, otro šķīrējtiesnesi ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet trešais šķīrējtiesnesis ieceļams saskaņā ar augstākminēto procedūru.

4. Ja prasību cēluši vairāki prasītāji vai ja prasība celta pret vairākiem atbildētājiem, attiecīgi prasītājiem vai atbildētājiem termiņā, kas noteikts atsauksmes iesniegšanai uz prasības pieteikumu, jāvienojas par izvēlētā šķīrējtiesneša kandidatūru no savas puses.  Ja vienošanās nav panākta, šķīrējtiesnesi ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

15.pants. Šķīrējtiesneša atcelšana.

Ja puse iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.

16.pants. Šķīrējtiesnešu noraidījuma pamati un kārtība.

1.Personai, no kuras tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par tās objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi radušies vai kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesas procesa uzsākšanas, bet pirms šķīrējtiesas procesa beigām, šķīrējtiesnesim tie nekavējoties jāatklāj pusēm.

2. Šķīrējtiesnesi var noraidīt, ja:

1) uz viņu ir attiecināmi šķīrējtiesu likuma 16.panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi šķīrējtiesneša dalībai lietas izskatīšanā un viņš nav sevi atstatījis;

2) viņš neatbilst Šķīrējtiesu likuma prasībām vai prasībām, par kurām puses ir vienojušās;

3) pastāv citi apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību.

3. Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā tā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamati šai pusei kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.

4. Puses līgumā var vienoties par šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtību.

5. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtību, puse var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim 5 (piecu) dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šā šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms noraidījuma pamats, iesniedzot šķīrējtiesā par to rakstveida paziņojumu, tajā norādot kuru šķīrējtiesnesi tā noraida un noraidījuma pamatu.

6. Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par šā šķīrējtiesneša noraidījumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs vai pats šķīrējtiesnesis 5 (piecu) dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.

17.pants. Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās.

1. Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas ja:

1) pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;

2) viņš atstatījis sevi no civiltiesiskā strīda izšķiršanas;

3) puses ir vienojušās par viņa atcelšanu;

4) uz viņu attiecināmi Šķīrējtiesu likuma 15.pantā minētie ierobežojumi;

5) ar šķīrējtiesneša nāvi;

6) šķīrējtiesnesis nevar pildīt šķīrējtiesneša pienākumus ilgāk par vienu mēnesi (prombūtnes, slimības vai citu iemeslu dēļ).

2. Puses var brīvi vienoties par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās kārtību. Ja puses par to nav vienojušās, tad Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas lemj par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanos un jauna šķīrējtiesneša iecelšanu.

18.pants. Jauna šķīrējtiesneša iecelšana.

1. Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušās, jaunu šķīrējtiesnesi ieceļ Reglamenta 14.pantā noteiktajā kārtībā.

2. Ja tiek nomainīts šķīrējtiesnesis gadījumā, kad strīdu izskata viens šķīrējtiesnesis, vai ja tiek nomainīs Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs, strīda izskatīšana tiek uzsākta no jauna. Ja tiek nomainīts kāds no Šķīrējtiesas sastāva šķīrējtiesnešiem, jautājums par strīda izskatīšanu no jauna vai strīda izskatīšanas turpināšanu tiek izlemts pēc Šķīrējtiesas sastāva ieskatiem.

5.nodaļa. Strīda izšķiršana Šķīrējtiesā

19.pants. Pušu līdztiesība un sacīkste.

1. Pusēm šķīrējtiesas procesā ir vienlīdzīgas procesuālās tiesības. Šķīrējtiesas sastāvs nodrošina pusēm vienādas iespējas izmantot tām piešķirtās tiesības savu interešu aizsardzībai.

2. Puses civiltiesiskā strīda izskatīšanas gaitā īsteno savas procesuālās tiesības sacīkstes formā. Sacīkste izpaužas, pusēm izmantojot savas tiesības iesniegt pierādījumus, dot paskaidrojumus un Šķīrējtiesas sastāvam adresētus pieteikumus, piedaloties pierādījumu pārbaudē un novērtēšanā, kā arī veicot citas procesuālās darbības.

20.pants. Pušu pārstāvība.

1. Fiziskā persona savu lietu Šķīrējtiesā ved pati vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību. Juridiskās personas lietu Šķīrējtiesā ved tā amatpersona, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī juridiskās personas pilnvarots pārstāvis.

2. Par pilnvarotu pārstāvi var būt jebkura fiziskā persona, izņemot personu:

1) kura nav sasniegusi pilngadību;

2) kurai nodibināta aizgādnība;

3) kurai ar tiesas spriedumu atņemtas tiesības vest citu personu lietas;

4) kura ir radniecības attiecībās līdz trešajai pakāpei vai svainības attiecībās līdz otrajai pakāpei ar šķīrējtiesnesi, kas izšķir civiltiesisko strīdu;

5) kura sniegusi juridisko palīdzību civiltiesiskā strīda otrai pusei šajā vai ar to saistītā citā lietā;

6) kura piedalījusies mediācijā šajā vai ar to saistītā citā lietā;

7) kas ir vai pēdējo piecu gadu laikā ir bijusi Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā, nevar būt puses pārstāvis un to nevar pieaicināt juridiskās palīdzības sniegšanai šķīrējtiesas procesos.

3. Konstatējot šā panta 2.punktā minētos apstākļus, Šķīrējtiesas sastāvs nepielaiž šādu personu civiltiesiskā strīda izšķiršanā.

4. Puses pilnvarotai personai ir jāiesniedz Šķīrējtiesai atbilstoši noformēta pilnvara vai pilnvarojuma līgums.

5. Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt zvērinātus advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.

21. pants. Šķīrējtiesas procesa konfidencialitāte.

1. Ja puses nav vienojušās citādi, šķīrējtiesas process ir konfidenciāls. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas, un Šķīrējtiesas sastāvs ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz citām personām un nepublicē, izņemot gadījumu, kad puses ir vienojušās citādi. Personas, kas nav šķīrējtiesas procesa dalībnieki, var piedalīties šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.

2. Ziņas par šķīrējtiesas procesu sniedz personām, kurām ir tiesības tās saņemt likumā noteikto funkciju veikšanai.

22. pants. Šķīrējtiesas procesa izdevumi, to samaksas un atmaksāšanas kārtība

1. Pieņemot strīdu izšķiršanai, Šķīrējtiesa nosaka šķīrējtiesas procesa izdevumu summu, kura ietver sevī:

1) tiesvedības maksu;

2) šķīrējtiesneša honorāru;

3) šķīrējtiesnešu ceļa un citus izdevumus;

4) samaksu par ekspertu, tulku un citu personu pakalpojumiem;

5) citus izdevumus tādā mērā, kādā šiem izdevumiem piekrīt Šķīrējtiesa;

6) izdevumus, kuri saistīti ar tās puses juridisko pārstāvniecību, kuras labā tiek taisīts spriedums, ja par šādiem izdevumiem tika paziņots šķīrējtiesas procesa laikā, un kurus Šķīrējtiesa atzīst par saprātīgiem.

2. Tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs ir atkarīgi no prasības summas, strīda sarežģītības un šķīrējtiesnešu skaita, kas izšķir attiecīgu strīdu, un tiek noteikti Reglamenta pielikumā Nr.1. Iesniedzot prasības pieteikumu Šķīrējtiesā, prasītājam Reglamenta pielikumā Nr.1 norādītajā bankas kontā jāiemaksā tiesvedības maksa un šķīrējtiesnešu honorārs.

3. Maksu par tulka un sekretāra pakalpojumiem, maksu par ekspertīzes veikšanu un eksperta piedalīšanos šķīrējtiesas procesā, kā arī citus šķīrējtiesas procesa izdevumus, maksā tā puse, kura iesniegusi attiecīgo lūgumu. Ja šādu lūgumu iesniegušas abas puses, katra iemaksā pusi no izdevumu summas. Sekretārs, tulks vai eksperts šķīrējtiesas procesā tiek pieaicināti un ekspertīze noteikta tikai pēc tam, kad puse nomaksā Šķīrējtiesas noteikto atlīdzību par šo personu pakalpojumiem.

4. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs samazināt tiesvedības maksu un šķīrējtiesnešu honorāru pēc puses motivēta pieteikuma.

5. Ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi atmaksājami pilnīgi vai daļēji šādos gadījumos:

1) ja iemaksāti lielākie ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi, nekā to nosaka Reglaments vai Šķīrējtiesa;

2) ja puse ir iemaksājusi atlīdzību par sekretāra, tulka vai eksperta pakalpojumiem, bet minētie pakalpojumi netika izmantoti vai avansā iemaksātās summas netika izlietotas pilnībā, iemaksātā summa vai tās neizlietota daļa tiek atgriezta pusei, kura to iemaksājusi;

3) ja līdz Šķīrējtiesas sastāva iecelšanai prasības pieteikums tiek atstāts bez izskatīšanas vai prasītājs atsauc savu prasību, pusei tiek atmaksāts šķīrējtiesneša honorārs.

23.pants. Šķīrējtiesas procesa izdevumu atlīdzināšanas kārtība

1. Šķīrējtiesas izdevumi jāsedz pusei, kurai Šķīrējtiesa taisījusi spriedumu par sliktu, izņemot šā panta 2.punktā paredzētos gadījumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šķīrējtiesu izdevumu summu piespriež prasītājam proporcionāli Šķīrējtiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

2. Ja šķīrējtiesas process izbeidzas sakarā ar izlīgumu, un izlīgumā puses nav noteikušas tiesvedības maksas un šķīrējtiesnešu honorāru sadalījumu, tad šo izdevumu samaksas sadalījumu starp pusēm nosaka pati Šķīrējtiesa.

3. Ja prasības pieteikums tiek atstāts bez izskatīšanas vai prasītājs atsauc savu prasību līdz Šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs var lemt par šķīrējtiesneša honorāra atmaksāšanu.

4. Ja prasītājs samazina prasības apjomu vai prasība tiek atsaukta pēc lietas noklausīšanās uzsākšanas, iemaksātie šķīrējtiesas izdevumi netiek atmaksāti.

5. Puses strīda izskatīšanas laikā var palielināt prasības summu, attiecīgi samaksājot papildus tiesvedības maksu.

6. Puses var vienoties par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadalījumu starp tām.

24.pants. Šķīrējtiesas procesa uzsākšana.

1. Šķīrējtiesas process tiek uzsākts, iesniedzot prasības pieteikumu Šķīrējtiesai. Prasības pieteikumu iesniedz rakstveidā latviešu valodā vai tajā valodā, kurā puses vienojās izskatīt strīdu.

2. Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst Reglamenta prasībām, Šķīrējtiesa nekavējoties nosūta atbildētājam paziņojumu par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu un prasības pieteikuma norakstu, izskaidrojot atbildētāja tiesības iesniegt rakstveida atsauksmi par prasību, kā arī nosūta prasības pieteikuma eksemplāru (vai paziņo par prasības pieteikuma saņemšanu Šķīrējtiesā, un  iespējām ar to iepazīties).

3. Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti neatbilst Reglamenta prasībām, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs atstāj prasības pieteikumu bez tālākas virzības un informē par to iesniedzēju, dodot tam laiku novērst trūkumus, un:

1) Ja Šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, prasības pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu un tiek uzsākts šķīrējtiesas process.

2) Ja Šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikums tiek atdots iesniedzējam bez izskatīšanas.

25.pants. Prasības pieteikums.

1.Prasības pieteikumā norāda:

1) informāciju par pusēm:
a) juridiskajām personām: nosaukumu, juridisko adresi un reģistrācijas numuru;
b) fiziskajām personām: vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto dzīvesvietu bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu;
c) atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms;
d) ja prasību ceļ pārstāvis: prasītāja pārstāvja (fiziskās personas) vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu, prasībās par naudas summas piedziņu — kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;

3) prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;

4) prasītāja prasījumus;

5) pievienoto dokumentu sarakstu;

6) šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesnešu uzvārdus.

2. Prasības pieteikumam pievieno:

1) pušu vienošanos par šķīrējtiesu, ja vien šī vienošanās nav ietverta līgumā, kura sakarā radies strīds;

2) līgumu, kura sakarā radies strīds;

3) dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;

4) prasības pieteikuma norakstus pārējiem šķīrējtiesas procesa dalībniekiem;

5) dokumentus, kas apliecina tiesvedību maksas un šķīrējtiesneša honorāra samaksu.

26.pants. Atsauksme par prasību

1. Atbildētājs iesniedz prasītājam un Šķīrējtiesai atsauksmi par prasību pušu vai Šķīrējtiesas noteiktajā termiņā. Atsauksmes iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 15 (piecpadsmit) dienām no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam. Ievērojot atbildētāja atrašanās vietu, strīda sarežģītību, atbildētāju skaitu, Šķīrējtiesa var noteikt garāku termiņu atsauksmes sniegšanai.

2. Atsauksmē atbildētājs norāda:

1) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;

2) savus iebildumus pret prasību;

3) apstākļus, ar kuriem viņš pamato savus iebildumus, un pierādījumus, kas tos apstiprina;

4) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem civiltiesiskā strīda izskatīšanai;

5) savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar Šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu.

3. Atsauksmes neiesniegšana nav šķērslis civiltiesiskā strīda izskatīšanai.

4. Atsauksmi iesniedz Šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.

27.pants. Pretprasība

1. Atbildētājs var iesniegt pretprasību, kuru šķīrējtiesa var izskatīt kopā ar prasību.

2. Pretprasība iesniedzama rakstveidā ar norakstiem pārējiem lietas dalībniekiem. Uz pretprasību attiecināmi tie paši Reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu.

3. Puses var vienoties par pretprasības iesniegšanas kārtību. Ja puses nav vienojušās par citu pretprasības iesniegšanas kārtību, pretprasība ir jāiesniedz termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes iesniegšanai.

4. Šķīrējtiesa pieņem pretprasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu un:

1) starp sākotnējo prasību un pretprasību iespējams savstarpējs ieskaits;

2) pretprasības apmierināšana pilnīgi vai daļēji izslēdz sākotnējās prasības apmierināšanu;

3) pretprasībai un sākotnējai prasībai ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku iztiesāšanu.

5. Lēmumu par pretprasības pieņemšanu izlemj Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

6. Pretprasību, ko pieņēmusi Šķīrējtiesa, izskata kopā ar sākotnējo prasību.

28.pants. Prasības grozīšana un papildināšana

1. Jebkura puse šķīrējtiesas procesa laikā var grozīt un papildināt savu prasību, pretprasību vai atsauksmi uz prasību līdz tiek uzsākta strīda izšķiršana pēc būtības.

2. Ja tiek grozīts vai papildināts prasības pamats, atbildētājam ir tiesības Šķīrējtiesas sastāva noteiktajā termiņā iesniegt rakstveida atsauksmi. Uz atsauksmes iesniegšanu attiecas Reglamenta 26.panta noteikumi.

29.pants. Strīda izšķiršana šķīrējtiesā

1. Pēc tam, kad no atbildētāja ir saņemta atsauksme uz prasību, vai arī ir notecējis Reglamentā noteiktais termiņš atsauksmes iesniegšanai un ir iecelts šķīrējtiesas sastāvs, Šķīrējtiesa nosaka šķīrējtiesas sēdes dienu, laiku un vietu. 

2. Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, Šķīrējtiesa rīko sēdes, lai noklausītos pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī lai pārbaudītu pierādījumus (mutvārdu process), vai izšķirt strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem (rakstveida process). Šķīrējtiesa rīko mutvārdu procesu arī tad, ja puses vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu. Šajā gadījumā Šķīrējtiesa nosaka šķīrējtiesas mutvārdu sēdes datumu un paziņo par to pusēm.

3. Šķīrējtiesa savlaicīgi paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi un šķīrējtiesas sastāvu. Paziņojumu par pirmo šķīrējtiesas sēdi nosūta lietas dalībniekiem ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) dienas pirms sēdēs, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu. Paziņojums par kārtējo (otro un nākamo) šķīrējtiesas sēdi tiek nodots pusēm pret parakstu vai nosūtīts ierakstītā vēstulē vismaz 5 (piecas) dienas pirms šķīrējtiesas sēdes.

4. Šķīrējtiesa iepazīstina puses ar jebkuriem iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tā saņēmusi, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.

30.pants. Strīda izskatīšanas atlikšana. Šķīrējtiesas procesa apturēšana

1. Ja Šķīrējtiesa atzīst, ka nav iespējams strīdu izšķirt konkrētajā sēdē, Šķīrējtiesa strīda izskatīšanu var atlikt.

2. Šķīrējtiesa nepieciešamības gadījumā var pieņemt lēmumu par šķīrējtiesas procesa apturēšanu.

3. Šķīrējtiesai ir pienākums atstāt prasību bez izskatīšanas, ja:

1) prasības pieteikumu iesniegusi rīcībnespējīga persona vai persona, kurai nodibināta aizgādnība atbilstoši Civillikuma 365.panta noteikumiem;

2) prasību prasītāja vārdā cēlusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;

3) Reglamenta 24. panta 3. punkta noteiktajā gadījumā.

4. Šķīrējtiesa var atstāt prasību bez izskatīšanas:

1) pēc prasītāja lūguma;

2) ja prasītājs atkārtoti neierodas šķīrējtiesas sēdē un nav lūdzis izšķirt strīdu viņa prombūtnē.

5. Par prasības atstāšanu bez izskatīšanas Šķīrējtiesa pieņem lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.

6. Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs no jauna iesniegt prasības pieteikumu Šķīrējtiesā, ievērojot likumā un Reglamentā noteikto kārtību.

31.pants. Sekas, ja puse nepiedalās šķīrējtiesas procesā

1. Ja kāda no pusēm vai to pārstāvji, būdami saskaņā ar Reglamentu pienācīgi informēti, neierodas uz šķīrējtiesas mutvārdu sēdi, nepaziņojot par neierašanās iemesliem, vai, ja Šķīrējtiesa puses norādītos neierašanās iemeslus neatzīst par attaisnojošiem, tai skaitā, ja puse paziņojumam par neierašanos nav pievienojusi dokumentus, kas apliecinātu neierašanās attaisnojošus apstākļus, Šķīrējtiesa izšķir strīdu pamatojoties uz Šķīrējtiesas rīcībā esošajiem pierādījumiem.

2. Ja kāda no pusēm, kurai pienācīgā veidā piedāvāts iesniegt rakstveida vai citus pierādījumus, kuri jāiesniedz saskaņā ar Reglamentu vai pēc Šķīrējtiesas pieprasījuma neiesniedz tos noteiktā termiņā, vai atsakās sniegt paskaidrojumus Šķīrējtiesā, Šķīrējtiesa turpina procesu un izšķir strīdu, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem pierādījumiem.

3. Ja atbildētājs neiesniedz Šķīrējtiesā atsauksmi uz prasību, Šķīrējtiesa turpina procesu, un izšķir civiltiesisko strīdu, pamatojoties uz tā rīcībā esošajiem pierādījumiem.

32.pants. Pierādījumi

1. Pierādīšanas līdzekļi Šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi, lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.

2. Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, ar kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

3. Šķīrējtiesas sastāvs pēc puses motivēta lūguma ir tiesīgs pieprasīt, lai otra puse izsniedz tās rīcībā esošos rakstveida pierādījumus. Pusei, kura lūdz, lai šķīrējtiesas sastāvs pieprasa rakstveida pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc tā uzskata, ka pierādījums atrodas pie pretējās puses. Ja puse atsakās iesniegt šķīrējtiesas sastāvam tā norādītajā termiņā pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdama, ka šis pierādījums atrodas pie tās, šķīrējtiesas sastāvs var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai pretējā puse atsaukusies uz šo rakstveida pierādījumu.

4. Dokumentus iesniedz oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumentu noraksta, kopijas vai izraksta veidā, šķīrējtiesas sastāvs pats vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt, lai tā iesniedz dokumenta oriģinālu. Dokumenta oriģinālu pēc tās personas lūguma, kas šo dokumentu iesniegusi, šķīrējtiesas sastāvs atdod atpakaļ iesniedzējam, pievienojot šķīrējtiesas procesa materiāliem noteiktā kārtībā apliecinātu norakstu, kopiju vai izrakstu.

5. Šķīrējtiesas sastāvs nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību. Nekādiem pierādījumiem nav iepriekš noteikta spēka, kas saistītu šķīrējtiesas sastāvu. Šķīrējtiesas sastāvam sprieduma motivējumā jānorāda, kādēļ tas vienam pierādījumam devis priekšroku salīdzinājumā ar citu pierādījumu un atzinis dažus faktus par pierādītiem, bet citus — par nepierādītiem.

33.pants. Ekspertīze

1. Jebkura puse var lūgt Šķīrējtiesu noteikt ekspertīzi vai pieaicināt vienu vai vairākus ekspertus, ja vien puses šķīrējtiesas līgumā nav vienojušās par pretējo.

2. Ja Šķīrējtiesa atzīst puses lūgumu par pamatotu, Šķīrējtiesa pieņem lēmumu par ekspertīzes noteikšanu vai ekspertu pieaicināšanu.

3. Puses pēc šķīrējtiesas sastāva pieprasījuma iesniedz ekspertam nepieciešamās ziņas vai dokumentus, uzrāda preces vai citus priekšmetus.

4. Pēc eksperta atzinuma sagatavošanas un saņemšanas Šķīrējtiesā, puses ir tiesīgas iepazīties ar to.

5. Pēc puses lūguma šķīrējtiesas sastāvs uzaicina ekspertu piedalīties šķīrējtiesas sēdē. Puses ir tiesīgas uzdot ekspertam jautājumus par atzinumu.

34.pants. Puses izstāšanās procesuālās sekas

1. Fakts, ka fiziskā persona, kura ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kura ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu.

2. Šajā gadījumā Šķīrējtiesa aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai.

3. Prasījuma cesija ir pamats šķīrējtiesas procesa izbeigšanai, ja vien puses nav no jauna vienojušās par civiltiesiskā strīda izskatīšanu Šķīrējtiesā.

35.pants. Tiesības uz iebildumiem

1. Ja puse uzskata, ka tiek pārkāpts vai nav ievērots kāds no šķīrējtiesas procesa noteikumiem, kas noteikts Latvijas Civilprocesa likumā, Šķīrējtiesu likumā, Reglamentā vai pušu šķīrējtiesas līgumā, tiklīdz tai par šādu pārkāpumu ir kļuvis zināms vai vajadzēja kļūt zināmam, tai ir tiesības nekavējoties iesniegt Šķīrējtiesai un otrai pusei rakstveida iebildumus.

2. Par šādu iebildumu pamatotību lemj Šķīrējtiesa. Ja Šķīrējtiesa atzīst, ka iebildumi ir pamatoti, tās pienākums ir novērst šķīrējtiesas procesa pārkāpumu pirms turpināt procesu.

3. Ja puse nekavējoties neiesniedz šādus rakstveida iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt šādus iebildumus, izņemot gadījumu, kad iebildumus puse nav iesniegusi no tās neatkarīgu iemeslu dēļ.

36.pants. Protokols

1. Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm to pieprasa un ir iemaksājusi Šķīrējtiesā atlīdzību par sekretāra pakalpojumiem.

2. Šķīrējtiesas sēdi protokolē Šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs.

3. Šķīrējtiesas sēdes protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Šķīrējtiesas sēdes protokolu paraksta 3(trīs) dienu laikā pēc šķīrējtiesas sēdes pabeigšanas. Pēc tam, kad protokols parakstīts, puses ir tiesīgas ar to iepazīties, un 5(piecu) dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida iebildumus, norādot protokolā konstatētās nepilnības. par kuru pamatotību lemj Šķīrējtiesa.

6.nodaļa. Šķīrējtiesas nolēmumi

37.pants. Nolēmumu pieņemšana

1. Visi nolēmumi (lēmumi un spriedumi) Šķīrējtiesā, ja tā sastāv vairāk kā no viena šķīrējtiesneša, tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu.

2. Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Tas nav pārsūdzams.

3. Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmuma apliecina ar šķīrējtiesas zīmogu.

38.pants. Izlīgums

1. Ja šķīrējtiesas procesa laikā puses noslēdz izlīgumu, Šķīrējtiesa procesu izbeidz.

2. Izlīgumu puses slēdz rakstveidā un tajā norāda: juridiskām personām - nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi; fiziskajām personām - vārdu, uzvārdu, personas kodu un deklarēto dzīvesvietu, kā arī strīda priekšmetu un katras puses saistības, ko tās labprātīgi uzņemas pildīt.

3. Ja šķīrējtiesas procesā puses panāk izlīgumu, šķīrējtiesas sastāvs šķīrējtiesas procesu izbeidz un, ja puses to lūdz un šķīrējtiesas sastāvs tam piekrīt, sastāda izlīgumu Šķīrējtiesas sprieduma veidā, tajā iekļaujot noteikumus, par kuriem panākta vienošanās. Šādam Šķīrējtiesas spriedumam ir tāds pats statuss un juridiskais spēks kā jebkuram citam Šķīrējtiesas spriedumam, ar kuru civiltiesiskais strīds izšķirts pēc būtības.

4. Izlīgums nav pieļaujams, ja tā noteikumi aizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.

39.pants. Spriedums

1. Šķīrējtiesas sastāvs 14 (četrppadsmit) dienu laikā pēc tam, kad civiltiesisko strīdu izskatījis pēc būtības, rakstveidā taisa spriedumu. Šķīrējtiesas spriedums jāparaksta visiem šķīrējtiesnešiem un tajā jābūt norādītam sprieduma pieņemšanas datumam un vietai. Ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta Šķīrējtiesas spriedumu, spriedumā norādāms iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.

2. Spriedumā norāda:

1) šķīrējtiesas sastāvu;

2) sprieduma taisīšanas datumu un norises vietu;

3) ziņas par pusēm - fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, citus personas identifikācijas datus un deklarētās dzīvesvietas adresi vai citu saziņai izmantojamu adresi, juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, citus personu identificējošus datus un juridisko adresi;

4) strīda priekšmetu;

5) sprieduma motivējumu, ja vien puses nav vienojušās citādi;

6) secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un šķīrējtiesas sprieduma būtību;

7) piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu, atsevišķi norādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus un arī šo procentu apmēru;

8) konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesamības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;

9) kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;

10) kāda sprieduma daļa attiecas uz katru no prasītājiem, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram no atbildētājiem, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;

11) šķīrējtiesas procesa izdevumus, kā arī šo izdevumu un izdevumu par juridisko palīdzību sadalījumu starp pusēm;

12) pušu izdevumus par juridisko palīdzību lietā, ja tādi ir, un to sadalījumu starp pusēm;

13) citu informāciju, ko tiesas sastāvs uzskata par nepieciešamu.

40.pants. Šķīrējtiesas nolēmuma izsniegšana

1. Šķīrējtiesas nolēmuma norakstu Šķīrējtiesa izsniedz pusēm vai to pārstāvjiem personīgi vai nosūta pa pastu.

2. Šķīrējtiesas nolēmums pusēm izsniedzams vai nosūtāms 3 (triju) dienu laikā no pilna nolēmuma sastādīšanas dienas.

41.pants. Šķīrējtiesas sprieduma izskaidrošana, labošana

un papildsprieduma taisīšana

1. Šķīrējtiesas sastāvs pēc savas iniciatīvas vai puses lūguma var labot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Šādas kļūdas var labot bez pušu piedalīšanās.

2. Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu izskaidrot spriedumu, negrozot tā saturu. Sprieduma izskaidrojums no tā pieņemšanas brīža kļūst par sprieduma neatņemamu sastāvdaļu.

3. Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 (trīsdesmit) dienu laikā no sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu taisīt papildspriedumu, ja nav izlemts kāds no pieteiktajiem prasījumiem, par kuru bija iesniegti pierādījumi un par kuru puses devušas paskaidrojumus. Ja šķīrējtiesas sastāvs uzskata lūgumu par pamatotu, tas taisa papildspriedumu.

4. Šķīrējtiesas sastāvs ne vēlāk kā 15 (piecpadsmit) dienas iepriekš paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi, kurā tiks izlemts jautājums par sprieduma labošanu, izskaidrošanu vai papildsprieduma taisīšanu. Ja sprieduma labošanas dēļ var mainīties tā rezolutīvā daļa, bet sprieduma būtība nemainās, šķīrējtiesas sastāvs aicina puses izteikt savu viedokli. Pušu neierašanās nav šķērslis sprieduma labošanai, izskaidrošanai vai papildsprieduma taisīšanai. Papildspriedumu šķīrējtiesas sastāvs taisa saskaņā ar Reglamenta 39.pantu.

42.pants. Šķīrējtiesas procesa izbeigšana

1. Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:

1) prasītājs atsauc savu prasību;

2) puses vienojas par strīda izbeigšanu ar izlīgumu;

3) ja Šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktā kārtībā zaudējis spēku;

4) tās atzīst, ka strīds nav pakļauts Šķīrējtiesai;

5) fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un tiesiskā attiecība nepieļauj tiesību pārņemšanu un apstrīdētās tiesiskās attiecības nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās par to, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.

2. Ja prasītājs atsauc savu prasību līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu pieņem Šķīrējtiesas Priekšsēdētājs.

3. Ja šķīrējtiesas process izbeigts šī panta 1.punkta 1) vai 2) apakšpunktos norādīto iemeslu dēļ, atkārtota veršanās Šķīrējtiesā vai veršanās rajona (pilsētas) tiesā strīdā starp tām pašām pusēm, par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata nav pieļaujama.

4. Ja šķīrējtiesas process izbeigts šī panta 1.punkta 3), 4) vai 5) apakšpunktos norādīto iemeslu dēļ, prasības pieteikumu var iesniegt rajona (pilsētas) tiesā.

43.pants. Šķīrējtiesas sprieduma izpildīšanas kārtība

1. Šķīrējtiesas spriedums pusēm ir obligāts un izpildāms labprātīgi tajā noteiktajā termiņā. Labprātīgai sprieduma izpildei noteiktais termiņš nav īsāks par 10 (desmit) dienām.

2. Ja Šķīrējtiesas spriedums izpildāms Latvijā, bet netiek labprātīgi pildīts, ieinteresētā puse ir tiesīga Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā vērsties rajona (pilsētas) tiesā ar pieteikumu par izpildu raksta izsniegšanu pastāvīgās šķīrējtiesas sprieduma piespiedu izpildei.

3. Ja Šķīrējtiesas spriedums izpildāms ārpus Latvijas, bet netiek labprātīgi pildīts tas ir nododams piespiedu izpildei atbilstoši 1958.gada 10.jūnija Ņujorkas Konvencijai par ārvalstu arbitrāžas spriedumu atzīšanu un izpildi.

44.pants. Procesa dokumentu glabāšana

1. Šķīrējtiesas procesa dokumentus tā glabā 10 (desmit) gadus pēc procesa pabeigšanas saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto arhīva dokumentu glabāšanas kārtību.